KVK

Teoloģiskās izglītības ceļos

KVK zinātniskā darba vadītāja un pasniedzēja Ilmāra Hirša (Dr. teol.) raksts, kas veltīts Latvijas baptistu draudžu 150 gadu jubilejai.

Teoloģiskās izglītības ceļos

Baptisti Latvijā jau no pirmajiem soļiem saprata garīgās izglītības lielo nozīmi un nepieciešamību un meklēja dažādus ceļus, lai varētu to nodrošināt. Jaunajai kustībai bija vajadzīgi darbinieki, kas spētu izskaidrot un pamatot garīgās patiesības un vadīt draudzes jaunās atziņas virzienā. Pirmās izglītības iespējas rodas Vācijā. Hamburgā tajā laikā jau tiek organizēti Bībeles kursi, kas 1880. gadā pārtop par Hamburgas baptistu semināru. No 1874. gada marta līdz septembrim Hamburgas Bībeles kursos mācās Juliuss Hermanis (1853–1915), Mārtiņš Rīss (1844–1896) un Jēkabs Rumbergs (1846–1923), kuri ir pirmie Latvijas baptistu draudžu darbinieki, kas ieguvuši sistemātiskas teoloģiskās zināšanas.

Bet līdztekus iespējai izglītoties ārzemēs jau dažus gadus vēlāk, 1876. gada martā, Liepājā notiek pirmie latviešu baptistu Bībeles kursi. Līdz 1948. gadam Latvijā tiek noorganizēti vēl 48 dažādi kursi draudžu darbinieku garīgo zināšanu padziļināšanai.

Jaunu līmeni teoloģiskā izglītība sasniedz 1922. gadā, kad Rīgā toreizējās Rīgas vācu Ciānas draudzes telpās, Vīlandes ielā 5, darbu uzsāk Latvijas baptistu draudžu Garīgais seminārs, kura izveidotājs un pirmais direktors (1922–1930) ir mācītājs J.A.Freijs, Dr. teol. h.c. (1863–1950), vēlāk – mag. hist. J. Rīss (1883–1953). 1934. gadā Seminārs pārceļas uz jaunuzcelto Savienības namu, Lāčplēša ielā 37. Semināra mācību programma ir visai plaša. Četros mācību gados jāapgūst ne tikai teoloģiskie priekšmeti, ieskaitot Jaunās Derības grieķu valodu, bet arī vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolas līmenī. Semināra mācību spēki ir: A.Dinsbergs, R.Ekšteins, J.A.Freijs, J.Kronlīns, K.Līdaks, R.Putnaērglis, J.Rīss un A.Šverns. Garīgā semināra darbu 1940. gadā izbeidz padomju okupācija.

Semināru tā pastāvēšanas laikā ir absolvējuši 53 audzēkņi, to vidū tādi ievērojami baptistu mācītāji kā K.Biķis, R. Ekšteins, P.Pelčers, F.Čukurs, J.Inkenass, A.Klaupiks, A.Šverns, P.Egle, A.Vasks, V.Dzelmītis, A.Ceruks, Ž.Ludviks, A.Pētersons u.c.

Līdztekus Garīgajam semināram 1925.–1929. gadā darbojas Misiones un Bībeles skola māc. Viljama Fetlera (1883–1957) vadībā, viņš 1907. g. kā pirmais latviešu baptists absolvē Sperdžena koledžu Londonā. Misiones un Bībeles skola reģistrēta Izglītības ministrijā ar trīsgadīgu mācību programmu un tāpēc saviem absolventiem nodrošina vidējās teoloģiskās izglītības kvalifikāciju. To ir beiguši tādi darbinieki kā vēlākie draudžu kopdarba vadītāji Kārlis Lāceklis un Andrejs Rēdlihs, misiones darba organizētājs un vadītājs Kārlis Zingers u.c.

Garīgais seminārs, kas darbojas līdz 1940. gadam, paveicis lielu darbu garīdznieku sagatavošanā un ielicis labus pamatus, lai teoloģiskā atziņa nepazaudētu savu virzienu grūtajos padomju laikos, kad jebkādas aktivitātes ārpus dievkalpojumiem, t.sk. arī teoloģiskās izglītības iegūšana, ir aizliegtas, un Latvijā vairs nav nevienas mācību iestādes, kur sagatavotu darbiniekus baptistu draudzēm. Vienīgā iespēja šajā laikā ir Maskava, kur no 1969. gada darbojas Vissavienības evaņģēliski kristīgo baptistu draudžu savienības Neklātienes Bībeles kursi. Pasniedzēji tajos bijuši arī J.Čekalovs, L.Harlovs un J.Tervits. Šos kursus absolvējuši 15 studenti no Latvijas, tai skaitā arī LBDS bīskaps emeritus Andrejs Šterns.

Latvijā padomju gados, neskatoties uz baptistu vadītāju atkārtotiem lūgumiem valdībai, nekādas teoloģiskās izglītības aktivitātes netiek atļautas. 1980. gadā tiek atjaunota latviešu baptistu teoloģiskā apmācība neklātienes Sludināšanas lekciju veidā. Toreizējais draudžu kopdarba vadītājs Jānis Tervits, Dr. teol. h.c. (1936 –2002) vienmēr ļoti augstu vērtējis izglītības nozīmi. Tā ir liela viņa uzdrīkstēšanās, uzsākt mācību darbu bez oficiālas valdības atļaujas. Sludināšanas lekcijas ir pielāgošanās padomju laikiem, starpposms starp pirmskara Garīgo semināru un vēlāko Teoloģijas semināru atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā. Arī nosaukums tiek izvēlēts tāds, lai izraisītu iespējami mazāku valdības pretreakciju. Taču mācības ir ļoti nopietnas. Par pasniedzējiem tiek pieaicināti arī vēl nedaudzie dzīvie Garīgā semināra absolventi: Pēteris Egle, Jona Inkenass, Alfrēds Pētersons un Arvīds Vasks. Sludināšanas lekcijas darbojas līdz 1990. gadam, un šo teoloģisko mācību iestādi ar 3-gadīgu mācību kursu absolvējuši 19 studenti, to vidū vēlākais Teoloģiskā semināra direktors un LBDS ģenerālsekretārs Ilmārs Hiršs.

1. gads atnes Latvijas Republikas neatkarību un jaunas iespējas arī teoloģiskās izglītības jomā. 1991. gada 31. janvārī Rīgā, Mārupes ielā 16, kur vēl saimnieko Latvijas Televīzija, dažās telpās darbu sāk Latvijas Baptistu draudžu savienības Teoloģiskais seminārs (vēlāk nosaukums tiek mainīts uz Teoloģijas seminārs). Semināra organizētājs un direktors no 1990. gada ir Ilmārs Hiršs. Ar Latvijas Republikas izglītības ministra pavēli Semināram tiek piešķirts vidējās speciālās mācību iestādes statuss. 1993. gadā Seminārs pārceļas uz atgūtā Savienības nama telpām Lāčplēša ielā 37. 1994. gadā notiek pirmais izlaidums, semināru absolvē 8 dienas un 8 neklātienes nodaļas audzēkņi, t.sk. tagadējais LBDS bīskaps Pēteris Sproģis, mag. teol., bīskapa vietnieks Pēteris Eisāns, mag. teol., un LBDS padomes loceklis, Liepājas Ciānas draudzes mācītājs Mārtiņš Balodis, mag. teol. 1993. gadā tiek izveidota 2-gadīga Reliģiskās audzināšanas grupa, kuru 1995. gadā absolvē 11 audzēknes.

Teoloģijas semināram veidojas cieša sadarbība ar teoloģijas mācību iestādēm Čehijā, Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā, ASV un citur, kur absolventi var turpināt mācības. Daudzi ārzemju pasniedzēji ir vieslektori seminārā, tomēr galvenais uzsvars tiek likts uz mūsu pašu pasniedzēju sagatavošanu. Šajā darbā lielu atbalstu ir sniegusi Amerikas Latviešu Baptistu Apvienība. Mācību procesā ienāk pasniedzēji Mārtiņš Balodis, mag. teol., Edgars Mažis, mag. teol., Oļegs Jermolājevs, mag. teol., u.c. Sākotnēji tā ir mācību iestāde baptistu konfesijas darbiniekiem, bet vēlāk tiek uzņemti arī citu konfesiju pārstāvji, galveno uzsvaru liekot uz neklātienes un tālmācības programmām. Pavisam Teoloģijas semināru dažādās apmācību programmās ir absolvējuši ap 120 audzēkņu.

1. gads ir lielu pārmaiņu laiks Teoloģijas seminārā. Beidzot tiek sasniegts sens mērķis un Teoloģijas seminārs pārtop par Kristīgās Vadības koledžu (KVK), kļūstot par akreditētu pirmā līmeņa augstākās izglītības mācību iestādi. No semināra direktora amata aiziet tā dibinātājs un ilggadējs vadītājs Dr. Ilmārs Hiršs, un viņa vietā sāk strādāt Oļegs Jermolājevs, mag. teol. Pateicoties KVK valdes locekļa un pasniedzēja Jāņa Grāvīša, mag. oec., finansiālajam atbalstam un aktīvai organizatoriskai darbībai, KVK darbība ir strauji attīstījusies. Pašlaik KVK ir akreditēta programma „Sociālās palīdzības organizēšana” (programmas direktore Līksma Puķīna, mag. psych.) un licencēta programma (akreditācijā šajā rudenī) „Uzņēmējdarbības vadība” (programmas direktore Indra Šlesere, mag. ped.). Abās programmās kā obligāts iekļauts teoloģiskais bloks, kurā studenti iepazīstas ar Bībeli un kristietības pamatatziņām. Balstot mācību procesu uz kristīgām vērtībām, tiek radīti priekšnoteikumi un nodrošināti nepieciešamie apstākļi personības garīgai, profesionālai un sociāli atbildīgai izaugsmei. Licencēšanas procesā ir programma „Pastorālais darbs” (programmas direktors Oļegs Jermolājevs, mag. teol.). Par teoloģisko bloku un zinātnisko darbu KVK atbild Dr. Ilmārs Hiršs. KVK ir akreditēta internacionāla augstākās izglītības iestāde. KVK ir filiāle Kijevā (Ukraina), tuvākajā laikā darbu uzsāks arī filiāles Ļvovā (Ukraina), Minskā (Baltkrievija), Maskavā (Krievija) un Varšavā (Polija). Studentiem tiek piedāvātas arī apmācības e-studiju vidē Moodle. KVK izdod rakstu krājumu „facta et verba”.

LBDS bīskaps Pēteris Sproģis lielu uzmanību ir veltījis jaunu garīdznieku sagatavošanai LBDS draudzēm. Pateicoties viņa iniciatīvai un lielam organizatoriskam darbam, ir izveidots Baltijas Pastorālais institūts (BPI).

Ilmārs Hiršs, Dr. teol.